24. oktobra pēcpusdienā Kolkas Lībiešu saieta namā pulcējās prāvs pulciņš interesentu no malu malām, lai klausītos stāstus no jūras dzelmes. Uz semināru un vienlaikus arī izstādes „Stāsti no jūras dzelmes” atklāšanu, atzīmējot Kolkas bākas 140. jubileju, bija aicinājusi biedrība „Domesnes” sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociāciju un Kolkas Lībiešu saieta namu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību nozīmīgai, taču maz pētītai Kolkasraga mantojuma daļai – zemūdens mantojumam.
Jūra ap Kolkasragu tiek uzskatīta par lielāko kuģu kapsētu Baltijas jūrā, tomēr zemūdens pētījumi šeit un Latvijā kopumā notikuši visai maz, un daudzos gadījumos bijuši nirēju un vēstures entuziastu virzīti.
Stāstnieku vidū bija dažādu nozaru speciālisti un brīvprātīgie, kopumā 8 stāstnieki. Semināru ievadīja pasākuma iniciatores – biedrības „Domesnes” vadītājas Dženetas Marinskas stāstījums par biedrības idejas rašanos, darbību un Kolkasraga mantojumu, ap kuru biedrība veido savas aktivitātes. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markus Molls sniedza vispārīgu ieskatu zemūdens pētniecībā Latvijā, tostarp uzsverot brīvprātīgo un biedrību nozīmi kultūras mantojuma apzināšanā un saglabāšanā. Latvijas Kara muzeja Ieroču un militārās tehnikas nodaļas vadītājs Dainis Poziņš atskatījās uz vairāk kā pirms 20 gadiem (1999. un 2000. g.) kopā ar zviedru un igauņu pētniekiem notikušo ekspedīciju Latvijas piekrastē, kas joprojām ir palikusi apjomīgākā zemūdens pētniecības ekspedīcija Latvijā. Kopā ar Rojas un Engures ostas pārvaldnieku Jāni Megni devāmies, tā saukto „spoku tīklu” meklēšanas ekspedīcijās, atklājot jūrā gulošos – pamestos un nozaudētos tīklus kā Baltijas jūras vides piesārņojuma problēmu. Šīs problēmas risināšanā, proti, bezsaimnieka tīklu savākšanā un pārstrādē, savu ieguldījumu sniegt apņēmies arī Kurzemes plānošanas reģions kopā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu un igauņu partneriem, ieviešot projektu „Coreel”, par ko vēstīja Kurzemes plānošanas reģiona pārstāve Anete Jansone. Savukārt , Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Solvita Strāķe atklāja zemūdens pasauli biologa acīm, kas starp bioloģiskiem vērtumiem sastop arī jūras dzelmē dusošus vrakus. Īstu entuziasmu zemūdens mantojuma apzināšanā un saglabāšanā demonstrēja niršanas kluba „Baltijas ronis” pārstāve Žanna Šeļementjeva. Turpat visu stāstnieku mutēs tika locīts Jūras muzeja vārds, kura joprojām Latvijā nav, taču biedrības „Bolderājas grupa” entuziaste Sandra Jakušonoka ir pārliecināta – tāds būs, un tā vieta ir Daugavgrīvas cietoksnī!
Pasākuma apmeklētāju kā skaitliskais, tā institucionālais sastāvs, apliecināja tēmas aktualitāti. Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Kaspars Markus Molls pasākumu raksturo kā vērtīgu jūras pārvaldības un pētniecības nozares pārstāvju satikšanos.
Biedrība „Domesnes” pateicas visiem stāstniekiem par atsaucību, entuziasmu un interesantajiem stāstiem! Par sadarbību izstādes tapšanā biedrība pateicas Zemūdens kultūrvēstures mantojuma asociācijas pārstāvim, niršanas entuziastam Saulvedim Vārpiņam, kurš dalījās ar fotogrāfijām un video no Kolkasraga jūras dzelmes. Izstādi papildina izskalojumi no biedrības krājuma. Izstāde Kolkas Lībiešu saieta namā būs skatāma līdz šī gada beigām, apmeklējumu piesakot pa telefonu 29 475 692. Nākamā gada janvārī biedrība „Stāstus no jūras dzelmes” kā izstādes, tā semināra veidolā vedīs uz Rojas jūras zvejniecības muzeja filiāli Kaltenē.
Dženeta Marinska, Biedrība „Domesnes”
29 475 692, dzenetam@gmail.com
