Par Kolku
Domesnes un Kolka
Kolkasraga senākais nosaukums Domesnes pirmoreiz lasāms Zviedrijā atrastajā Mervalas rūnakmenī. To datē ar 1040. gadu. Rūnakmenī Kolkasrags apzīmēts ar vārdu Tumisnis, fonētiskā rakstībā tas būtu Domisnaes. Valodniece Benita Laumane grāmatā «Zeme, jūra, zvejvietas: Zvejniecības leksika Latvijas piekrastē» devusi šī vietvārda izcelsmes un nozīmes skaidrojumu. Nosaukuma otrā daļa «nes» varētu būt skandināvu cilmes sugas vārda zemesrags apzīmēšanai. Vietvārda pirmā daļa «Domes» varētu būt cēlusies no latīņu domus ecclesiae, kas vāciskā nosaukumā skanētu «Gemeindehaus mit Wohnung der Geistlichkeit»(Draudzes nams ar mājvietu garīdzniecībai).
Viduslaiku valodu speciāliste profesore Bjanka Patoki (Bianca Patocchi) no Šveices personiskā sarakstē devusi nedaudz atšķirīgu domus ecclesiae skaidrojumu. Minētais jēdziens saistoties ar reliģisku rituālu vietu, nozīmējot — sapulču nams, kulta nams, bet ne baznīcu kā ēku, kur notiek liturģiskās ceremonijas. Domus ecclesiae apzīmējot privātu namu, vietu, kuru kulta vajadzībām lietojuši kristieši mūsu ēras pirmajos gadsimtos. Pieņemamāks šķiet otrais skaidrojums, jo Kolkasraga senais nosaukums Domesnes ir veidojies laikā, kad kristietība vēl nebija ienākusi mūsu zemē. Tomēr abi skaidrojumi nav pretrunā, ļaujot pieņemt, ka nosaukuma Domesnes pamatā varētu būt atsauce uz kādu reliģiska rakstura ēku.
Zilā laukā zelta smaile,
uz tās pazemināts vairodziņš;
zaļš, sudrabs, zils,
valsts karoga krāsu samēros.
Ģerbonis apstiprināts 2000. gada 20. jūlijā.