Šodien, 2025.gada 7.aprīlī skaista un apaļa 100 gadu jubileja tika nosvinēta kolciniekam Kārlim Lagzdiņam – Nacionālās pretošanās kustības dalībniekam.

Viņa dzīve no pirmās dienas līdz pat šodienai ir Dieva brīnumu pārpilna, ko varētu aprakstīt ar vienu frāzi: “Piedzima nedzīvs un nodzīvo simts”. Kārlis tiešām piedzima nedzīvs, izdzīvoja difterijas uzliesmojumā skolā, divreiz slīcis, 22 gadu vecumā apcietināts par sadarbošanos ar Latvijas brīvības cīnītājiem mežabrāļiem, aizmuguriski notiesāts “par Dzimtenes nodevību” ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem, pārcietis badu, salu, pazemojumus tālās vergu nometnēs gulagā, Krievijas ziemeļos. Pēc soda izciešanas vēl uz mūžu nometināts Sibīrijā pie tur izsūtītajiem vecākiem.
Pēc 11 gadiem nebrīvē pārsteidzoši atgriezās Latvijā un līdz pat šim brīdim turpina dzīvi ar labestīgu sirdi. Pirms 40 gadiem Kārlis pārcēlās uz dzīvi Kolkas pagastā Ēvažos, strādāja par universālvirpotāju zvejnieku kolhoza “Banga” mehāniskajās darbnīcās, vēlāk par dežurantu uguns novērošanas tornī. Visu mūžu mīl mūziku, ir dziedājis arī Kolkas jauktajā korī un joprojām atminas gan senu, gan mūsdienu dziesmu vārdus. Katrs dzīvē sastaptais cilvēks ir kļuvis par viņa draugu… vai vismaz aizņēmās siltu smaidu un patiesi sprēgājošu dzīvesprieku no sastapšanās ar Kārli.
Visu mūžu Kārlis ir atraktīvs stāstnieks, savā dzīvē piedzīvoto stāsta bez naida un rūgtuma, viņam ir apbrīnojama atmiņa, smalka precizitāte un viegls humors. Savas lielās jubilejas viesiem Kārlis nepārtraukti atgādina: “Priecājieties! Neaizmirstiet priecāties par dzīvi! Ja prieks jums liek mest kūleni, tad dariet to un esiet priecīgi!”
Kārlis Lagzdiņš ir saņēmis arī goda zīmi “Par Latviju”.
Pašlaik Kārļa pēcnācēji sagatavo izdošanai grāmatu ar viņa atmiņu stāstiem.

Bildē Kārlis savā lielajā svētku dienā dalās ar viesiem savos atmiņu stāstos.
Paldies Tabitai par šeit minētajiem pieturas punktiem sava tēta mūža stāstā!
Sirsnīgi sveicam gaviļnieku un novēlam veselību un mūžam možu garu!